Vientuļais Vīrs

            Es reti apmeklēju kino, jo Rīgas lielo citadeļu zālēs parasti valda popkorna kraukšķināšanas trokšņi, atraugas, telefona zvani(nu jau kādu laiku gan vairs nē...) un citas uzmanību traucējošas parādības. Tādēļ parasti nākas upurēt lielo ekrānu un Dolby skaņu skatoties filmas savā cellē, vienatnē. Par laimi ir arī glābiņš – Kino Rīga. Kinoteātris, kurš patiesi ir sava vārda cienīgs un nav tikai „ātrā kino ēstuve”, kurā var ieskriet, paķert 0,5L koliņu un popīti un, omulīgi runājoties ar čomiem, ielūrēt jaunāko grāvēju... Kino Rīga vēl ir saglabājis savu šarmu, viegli svinīgo atmosfēru un mieru, kā arī publika nav no tām sliktākajām. Priecē, ka Rīgā vēl šāda vieta pastāv un nav pazudusi kapitālistu varenajās ķetnās. 
           Lai vai kā - ne par to es gribēju rakstīt. Es gribēju rakstīt par filmu, kuru pirms kāda laba laika tur redzēju un kura manās acīs ir ļoti ... kā lai to pasaka - laba!
            Vientuļais vīrs (Single Man) ir stāsts par Džordžu(Kolins Fērts), universitātes profesoru, kurš tikko zaudējis savu dzīves partneri nelaimes gadījumā. Līdz ar šo zaudējumu viņš pazaudē arī savu dzīves sparu un iegrimst ar vien dziļākā vienaldzībā un depresijā. Tomēr dzīve Džordžam piespēlē ne tikai zaudējumus, tā dod arī iespēju kaut ko mainīt un ieraudzīt pasauli citās krāsās. . .
            Izlasot mazo sižeta izklāstu liekas, ka nekas vairāk kā parasta drāma no šīs filmas nav gaidāms. Tomēr jūs kļūdāties. Filma ir unikāla ar to, ka tās režisors un producents nav profesionāls šī aroda speciālists. Toms Fords(režisors, producents) ir modes mākslinieks un viņa skats uz to, kādai jābūt filmai ir atšķirīgs no citiem. Vientuļais Vīrs izceļas no parastās drāmu masas ar to, ka ir ļoti mākslinieciska un skaista filma. Jā, skaista filma, neskatoties uz faktu, ka tās galvenais varonis ir homoseksuālis. Es pieļauju, ka daudziem varētu šķist, ka filma par viendzimuma mīlestība nevarētu būt skaista, tomēr, ja vien neesat radikāli homofobi, tad visticamāk ieraudzīsiet šo filmu tādā gaismā, kādā to ieraudzīju es - kā īstu krāsas, mūzikas un skatu oāzi. Jāatzīstas, ka man tik ļoti pie sirds gāja filmas mūzika, ka uzreiz pēc noskatīšanās devos uz youtube un žigli sameklēju visas daiļās dziesmas, kuras lutināja manu dzirdi visu filmas laiku.
            Neko daudz gan es par Vientuļo Vīru neesmu pateicis, bet arī nevajag. Es tikai vēlējos jūs nedaudz iekārdināt ar aprakstu, lai paši kādu dienu vientulībā varētu nobaudīt šo kino šedevru.

Ja man prasa, kā es raksturotu šo filmu divos vārdus, es atbildu - īsta delikatese.