Labas filmas un tās pārējās

Kas nosaka filmas kvalitāti?
Stāsts?
Aktieri?
Režija?
Varbūt viss kopā?
    Konkrētu atbildi nevar dot neviens, tomēr kaut kā liela daļa cilvēku spēj iekšēji vienoties par to, kas ir laba filma un kas slikta filma. Ja salīdzinām, teiksim, Karaļa runu ar Leprekoniem* , tad vairums pie sevis nodomās: "Tur vispār ir ko salīdzināt? pff...". Tomēr,jā , izrādās, ka ir.
    Ja es būtu normāls mužiks, kuram pēc sūras darbadienas patīk iecirst pa kādam aliņam un palūkot, kā pretīm esošajā ekrānā S.Sīgals veic plastiskās operācijas ar savu dūri, tad es visticamāk Leprekonus izbaudītu stipri vairāk nekā kaut kādu garlaicīgu filmu par hren-viņ-zin kādu karali, kurš piedevām rausta valodu. Garlaicīgi. . .

   Tajā pašā laikā eksistē arī cilvēki, kuriem Leprekonu skatīšanās būtu tas pats kas vērot, kā uz ceļa pūst sabraukta vārna. (tiem, kas nesaprata salīdzinājumu - ir cilvēki, kuriem netīk šitādas te filmas)
      Ko es ar to gribēju pateikt? Filmas ir ļoti dažādas... mēs esam ļoti dažādi... tādēļ bieži vien kamēr pats neesi konkrēto filmu redzējis, tikmēr ir grūti spriest. Kas citam garlaicīgs, tas citam saistošs un otrādi. . . Tādēļ iesaku nevērtēt filmu tikai pēc cipara un nekompetentu cilvēku runām, bet padomāt pašam, klausīties gudros prātos(manī) un vienkārši baudīt kino... Jā, baudiet nevis vērtējiet!
    Es te laikam sagāju nelielā pretrunā ar sevi - pats grasos rakstīt blogu par filmām, kamēr pārējiem iesaku baudīt, nevis tās nepārtraukti vērtēt. Iekritu. . . Tomēr, lai cik savādi neliktos, skatoties, es tiešām cenšos nedomāt par visām tām citām lietām, kā aktieriem(Megana Fox'a ir izņēmums), režiju, iepriekšējām daļām un pārējiem faktoriem, kas mani noved no kino baudīšanas ceļa. Kaut kā tā.
   Šim vakaram viss, vēl tikai pierakstīšu nedaudz par Leprekoniem, jo pieļauju iespēju, ka daļa no jums varētu būt nezināšanā par to, kas tie tādi ir.

*Leprekoni - šausmu komēdija, kura iznāca tālajā 1993. gadā un līdz šai dienai jau ir piedzīvojusi vismaz 5 sīkvelus(turpinājumus). Jāatzīst, ka katrs nākamais ir arvien "graujošāks", tomēr nevar noliegt izklaides iespējas, kuras sniedz šī filma.
   Ja Tev patīk vērot, kā mazi, nepatīkama paskata vīreļi, kuriem ir savāda humora izjūta un talants uz slaktēšanu, izpriecājas cilvēku sabiedrībā, tad uz priekšu! (Ar vārdiem izpriecājas es gan nedomāju izklaidējošu vakaru ar draugiem un tējas krūzēm, spēlējot galda spēli "Monopols", bet gan izklaides ar motorzāģiem, asiem priekšmetiem un citiem rīkiem, kas samērā ātri mūs var pārvērst kotlešu masā)

Līdz nākamajai reizei!