Jāsāk ar to, ka filmu pirmoreiz redzēju pirms vairāk nekā diviem gadiem, un mani tā tik ļoti ... aizķēra (?), ka esmu jau piecas reizes meties pie ekrāna un noskatījies to atkārtoti. Laikam jau jāatzīst, ka manā personīgajā pieredzē nav daudz tādu kino gabalu, kurus gribētos lūkot vēl un vēl, tādēļ ... tādēļ, lai iet neliels un ieintriģējošs apraksts par filmu Mr. Nobody.
 |
| Mr. Nobody reklāmas poster'is |
Sižets: Šis ir stāsts par Nemo – puiku, vīrieti, vecu vīru... Nemo sevi dēvē arī par Mr. Nobody, kas ir zīmīgi, jo viņš it kā spēj atcerēties nākotni (jā, tiešām „atcerēties”, nevis pareģot), bet nespēj pieņemt lēmumus, no kuriem tā būs atkarīga. Tas ir fragmentos sadalīts stāsts par to kas viņš ir, kas bija un kas varētu būt savā un citu dzīvē... varbūt...varbūt arī nē...
Izklausās jau nu galīgs fantasy sviests ar pamatīgu prāta čakarēšanu, (Vai ne?) tomēr tā patiesībā nav, un, tikai virspusēji uzmetot aci, tā varētu likties. Mr. Nobody ir viena no skaistākajām filmām, ko manas acis ir redzējušas. Tā ir piesātināta ar lieliskām ainām, burvīgu mūziku, pārliecinošiem efektiem, kā arī aktieru ansamblis ir ļoti atbilstoši izvēlēts, lai galu galā filma radītu vizuālu un emocionāli neatkārtojamu pēcgaršu!
Galveno lomu spēlē īsts dāmu kārums Džareds Leto (Jared Leto), kurš ir ne vien talantīgs mūziķis[1], bet arī, kā izrādās, tikpat talantīgs aktieris. Nav grūti uzminēt, ka viņam apkārt ir kāds ducis dažāda vecuma šarmantu dāmu, starp, kurām gan nav Holivudas kalibra superzvaigznes, tomēr tas ne mirkli neparādās kā negatīvs aspekts. Tāpat arī filmas režisors nav kāds no blokbāsteru ražotājiem, bet gan beļģis Jaco Van Dormael , kurš ir samērā veiksmīgs režisors, tomēr nav vēl paspējis tā pa īstam paspīdēt pasaules slavas saulītē. Diemžēl jāsaka, ka lai cik arī fantastiski laba (manuprāt) nebūtu Mr. Nobody, tā sava specifiskuma dēļ arī neieguva pasaules slavu, ko tā iespējams būtu pelnījusi...
 | |||
| Vecais un īgnais Nemo kādā no filmas epizodēm |
Ja domājat šo kino gabalu epizodiski paskatīties trokšņojošā draugu kompānijā ar regulārām pīppauzēm, tad – nebūs... Pat cītīgi iedziļinoties tās sižetiskajos pavērsienos un fragmentos, ir grūti neapjukt. Par laimi, filmas radītais apjukums nav tāds, kas rada pilnīgu neizpratni vai pat nepatiku pret to, tas tikai vēl vairāk rosina mūs domāt par Mr. Nobody attēlotajām idejām un prāta mezgliem. Filmai ejot, mēs tiekam iepazīstināti ar dažnedažādiem likteņa pavērsieniem, kurus savā neaizspriedumainajā bērna prātā ir spējīgs „uzģenerēt” deviņgadīgais Nemo. Šie likteņa pavērsieni savā starpā dažbrīd kontrastē tik ļoti, ka filma savu sižeta žanru spektru mēdz mainīt no skarbas drāmas, līdz pat pilnīgi absurdam Sci-Fi mīlas stāstam. Manuprāt, tieši tur arī rodas Mr. Nobody maģija, kas mani bija spējīga noturēt vairāk nekā divas stundas elpu aizraujošā ceļojumā pa laiku, telpu un likteni.
Filmu iesaku kino baudītājiem, kurus nebaida sarežģīts sižets, nedaudz neloģikas un kuriem tīk vizuāli un emocionāli skaists kino.
Un ko par filmu domā Tu?
[1] Džareds Leto ir kinda pasaulslavenas grupas 30 Seconds To Mars solists, kas, starp citu, nesen uzstājās tepat, Rīgā.
Ienāca prātā, ka šai filmai ir zināma līdzība ar Butterfly effect, abās ir tā lēmumu-seku lieta apspēlēta. Tikai Mr.Nobody ir skaistāka un daudzpusīgāka. Forsa filma, jā.
ReplyDeletePiekrītu, pats tik tikko noskatījos atkārtoti Butterfly effect un varu secināt tikai to pašu. :)
Delete